Aktuāli

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"Veikti būtiski grozījumi likumā "Par valts sociālo apdrošināšanu".

 2010.gada 20.decembrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

 

Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (turpmāk – likums) ir veikti šādi būtiski grozījumi:

 

1. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs.

 

2. Papildināts likumā lietotais termins „darba devējs” – juridiskā vai fiziskā persona, tiesībspējīga personālsabiedrība, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveices Konfederācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), kā arī iekšzemes nodokļu maksātājs – ārvalsts nodokļu maksātāja iznomāta personāla nomnieks, kas pats nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu.

 

3. Papildināts likumā lietotais termins „darba ņēmējs”:

- persona, kuru Latvijas Republikā nodarbina ārvalsts nodokļu maksātājs, kuram Latvijas Republikā ir pastāvīgā pārstāvniecība,

- persona, kuru iekšzemes nodokļu maksātājam iznomā ārvalsts nodokļu maksātājs – personāla iznomātājs,

- persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15.nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un attiecībā uz kuru tiek konstatēta vismaz viena no likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta 2.2 daļā noteiktajām pazīmēm.

 

4. Precizēts likumā lietotais termins „pašnodarbinātais” – fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja.

 

5. Noteikts, ka tikai tā fiziskā persona, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, piemēro pašnodarbinātajam noteikto samazināto obligāto iemaksu likmi.

 

6. Noteikts, ja nav iespējams konstatēt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, tiek uzskatīts, ka persona ir nodarbināta trīs mēnešus, nevis mēnesi, kā tas bija noteikts likumā līdz 2010.gada 31.decembrim. Šādā gadījumā nodokļu administrācija no darba devēja piedzen obligātās iemaksas, kas aprēķinātas no minimālās darba algas par trijiem kalendāra mēnešiem, ieskaitot to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums ir atklāts.

 

7. Noteikts, ja darba devējs par darba ņēmēju nav veicis obligātās iemaksas, tad persona, par kuru darba devējam bija jāveic obligātās iemaksas un kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, pati var veikt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Noteikumus, termiņus un kārtību, kādā darba ņēmējs veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai, reglamentēs Ministru kabineta noteikumi.

 

 

Šim rakstam ir informatīvs raksturs. Par nodokļu likumdošanas piemērošanu katrā konkrētā gadījumā iesakām vērsties pie nodokļu konsultantiem.


 


Drukas versija